Ieva Saliete (klavesīns) un Rebeka Ruso (viola da gamba). Berlīnes sarakste

18. gadsimta otrajā pusē viola da gamba Eiropas mūzikas dzīvē pamazām atkāpās čella priekšā, taču Prūsijas galmā tās izsmalcinātais, cilvēka balsij tuvais skanējums vēl tika īpaši lolots. Par to liecina arī neparastā sarakste starp franču gambas meistaru Žanu Batistu Antuānu Forkerē un Prūsijas princi Frīdrihu Vilhelmu, vēlāko karali Frīdrihu Vilhelmu II. Vēstulēs princis centās izzināt franču gambas spēles noslēpumus, it kā mēģinot noturēt dzīvu mākslu, kuras laikmets jau tuvojās beigām.

Koncertprogramma „Berlīnes sarakste” izaug no šī vēsturiskā dialoga. Antuāna un Žana Batista Antuāna Forkerē mūzikā atklājas franču baroka krāšņums — elegance un virtuozitāte, izsmalcinātība un brīžiem gandrīz teatrāls spēks. Savukārt 18. gadsimta Berlīnes skaņdarbos mainās gan muzikālā valoda, gan abu instrumentu attiecības: Kristofa Šafrāta sonātē klavesīns vairs nav tikai pavadītājs, bet kļūst par līdzvērtīgu violas da gamba sarunu biedru.

Programmas otrajā daļā divas senās mūzikas interpretes atklāj aizejošās un topošās pasaules dialogu. Klavesīnistes Ievas Salietes darbība aptver gan seno repertuāru, gan mūsdienu mūziku, savukārt slovāku māksliniece Rebeka Ruso savās interpretācijās īpaši izceļ violas da gambas dziedošo, elastīgo skanējumu.